Statūti

LVA statūti





 

KOPIJA

Reģistrēti LR UR Funkciju izpildes departamenta

Rīgas reģiona nevalstisko organizāciju un

masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļā

09.03.2016. Lēmums Nr. 6-24/41156

BIEDRĪBA

Reģ. Nr. 40008002264

LATVIEŠU  VIRSNIEKU  APVIENĪBA

STATŪTI

APSTIPRINĀTI

LVA biedru sapulcē 2016. gada 24. februārī

(protokols Nr. 2016-05)

Rīga, 2016

 

  1. nodaļa

BIEDRĪBAS  NOSAUKUMS

  • Biedrības nosaukums ir Latviešu Virsnieku apvienība[1] (turpmāk tekstā – Apvienība). Latviešu Virsnieku apvienības saīsināts nosaukums – LVA. LVA nosaukums angļu valodā ir Association of Latvian officiers.

1.2. Apvienība ir juridiska persona ar savu adresi un simboliku: zīmogu, logo, krūšu zīmi, karogu un devīzi – Savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai!

  1. nodaļa

APVIENĪBAS  MĒRĶI

2.1. Apvienība ir brīvprātīga sabiedriska patriotiska organizācija, kurā apvienoti Latvijas valstij un latviešu tautai lojāli Latvijas armijas, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārā dienesta, rezerves, atvaļinātie, kā arī ārvalstu armijās dienējuši latviešu izcelsmes virsnieki, lai morāli saliedētu virsnieku korpusu latviešu tautas brīvības un Latvijas valsts neatkarības aizstāvībai, kā arī NATO dalībvalsts pienākumu pildīšanai.

2.2. Apvienība savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, tiesību aktus, šos Statūtus un sadarbojas  ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, NBS, kā arī ar citām valsts institūcijām un sabiedriski patriotiskām organizācijām Latvijā un ārzemēs.

2.3. Apvienības darbības mērķi un uzdevumi:

  • līdzdalība vienota Latvijas virsnieku korpusa pilnveidošanā, lai celtu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, disciplīnu un morāli;
  • vienot Latvijas virsniekus kopējam neatkarīgas Latvijas aizsardzības darbam; stiprināt Latvijas karavīru valstiskā pienākuma apziņu un Tēvzemes mīlestību;  ieviest patriotiskās tradīcijas karavīru un tautas kopības apziņā;
  • veicināt virsnieku profesionālo izaugsmi, pašizglītību un apziņu, ka Latvijas virsnieks jebkurā vietā un jebkuros apstākļos ar savu stāju ir atbildīgs ne tikai par savu, bet arī par visas latviešu tautas un Latvijas valsts godu un cieņu;
  • iepazīstināt NBS karavīrus un sabiedrību ar Latvijas armijas vēsturi, latviešu karavīru likteņiem no Brīvības cīņām līdz neatkarības atgūšanai, ar Zemessardzes un NBS izveidi pēc 1991. gada, ar aktuālo starptautisko situāciju, ar Latvijas, Eiropas Savienības un NATO vērtībām 21. gadsimtā, kā arī piedalīties jaunatnes patriotiskajā audzināšanā;
  • sniegt Apvienības biedru zināšanas, dienesta un kauju pieredzi NBS vienībām, rezerves militāro apmācību dalībniekiem;
  • veicināt jaunatnes militāri patriotisko organizāciju (jaunsargu, skautu u.c.) darbību, sniedzot tām praktisku palīdzību organizēšanas un apmācību darbā;
  • attīstīt sakarus ar draudzīgu valstu līdzīgām organizācijām un piedalīties virsnieku organizāciju starptautiskos pasākumos;
  • vākt un apkopot vēsturiskos materiālus par latviešu karavīru cīņām, Latvijas armijas virsnieku likteņiem karā un okupantu ieslodzījumu nometnēs. Iepazīstināt ar šiem materiāliem sabiedrību, veicināt to publicēšanu.
  • piedalīties latviešu karavīru kauju un apbedījumu vietu apzināšanā un sakopšanā.

 

  1. nodaļa

APVIENĪBAS  DARBĪBAS  TERMIŅŠ

3.1. Apvienība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

  1. nodaļa

BIEDRU  IESTĀŠANĀS  APVIENĪBĀ, IZSTĀŠANĀS  UN  IZSLĒGŠANA

4.1. Par Apvienības biedru var kļūt ikviens šo Statūtu 2.1. punktā minēts virsnieks, iesniedzot iesniedzot LVA valdei rakstisku iesniegumu un divu LVA biedru ieteikumus.

4.2. Iesniegumā pretendents apliecina savu vēlēšanos iestāties LVA, godprātīgi ievērot tās Statūtus un pašaizliedzīgi kalpot Latvijas valstij. Iesniegumam pretendents pievieno  aizpildītu LVA iestāšanās anketu un tajā norādītos dokumentus. Pretendenta atbilstību Statūtu prasībām pārbauda izvērtēšanas komisija.

4.3. Par katra pretendenta uzņemšanu Apvienības valde lemj individuāli.

4.4. Valde izskata pretendenta iesniegumu par uzņemšanu LVA pēc visu dokumentu saņemšanas. Valde uzklausa pretendenta viedokli par iespējām darboties LVA. Pretendenta neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai.

4.5. Valde iepazīstina biedru sapulci ar uzņemto biedru. Viņam izsniedz Apvienības biedra apliecību.

4.6. Apvienības biedra statusu saglabā arī virsniekvietnieki, kuri Apvienībā uzņemti līdz 1998. gada 1. jūlijam.

4.7. Apvienībā nevar tikt uzņemtas personas, kas:

(1) piedalījušās genocīdā pret latviešu tautu vai citām tautām;

(2) kavējušas Latvijas neatkarības atgūšanu;

(3) ar savu darbību kaitējušas latviešu tautas vienotības, Latvijas valsts drošības un aizsardzības interesēm;

(4) tiesātas par kriminālnoziegumiem;

(5) snieguši nepatiesas ziņas par savu darbību un dienestu jebkurā laikā un armijā.

4.8. Apvienība ir mūža organizācija tajā nozīmē, ka tās biedri, atvaļinoties no militārā  dienesta vai arī pensionējoties, paliek Apvienības biedri ar visiem to pienākumiem un tiesībām.

4.9. Apvienības darbībā ar īpašu statusu piedalās Goda biedri un biedri – veicinātāji. Viņu tiesības un pienākumus nosaka šie Statūti.

(1) Par Apvienības Goda biedriem var uzaicināt personas, kurām ir sevišķi nopelni latviešu tautas, Latvijas valsts, NBS un Apvienības labā. Goda biedra uzņemšanu ierosina un viņu uzņem valde, iepriekš saņemot kandidāta piekrišanu.

(2) Biedri – veicinātāji ir personas, kurām sava materiālā vai sabiedriskā stāvokļa dēļ ir vēlme un iespēja sadarboties ar Apvienību tās mērķu īstenošanā.

(3) Biedrus – veicinātājus izvēlas un Apvienības darbā pieaicina valde, piešķirot viņiem padomdevēja tiesības. Viņiem izsniedz Apvienības biedru – veicinātāju apliecības.

4.10. Biedru var izslēgt no Apvienības ar valdes lēmumu, ja viņš:

(1) vairāk kā 12 mēnešus nav nomaksājis biedra naudu;

(2) nepilda biedru sapulces un valdes lēmumus;

(3) nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;

(4) veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos Statūtos noteikto;

(5) ceļ neslavu Latviešu virsnieku apvienībai vai tās biedram;

(6) izslēgtajam biedram LVA apliecība jānodod, un LVA tā jāizsludina par nederīgu likumos noteiktajā kārtībā.

4.11. Jautājumu par Apvienības biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam iespēju paust savu viedokli. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valde paziņo lēmumu par izslēgšanu no Apvienības un šī lēmuma motivāciju izslēgtajam biedram rakstveidā piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

  1. nodaļa

APVIENĪBAS BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

5.1. Apvienības biedra tiesības:

(1) tikt ievēlētam Apvienības Statūtos paredzētajos amatos;

(2) saņemt informāciju par Apvienības darbību, t. sk., iepazīties ar Apvienības struktūru  protokoliem un lēmumiem;

(3) nēsāt Apvienības krūšu zīmi;

(4) rakstiski iesniegt valdei ierosinājumus darba pilnveidošanai;

(5) saņemt morālu atbalstu un, nepieciešamības gadījumā, – arī materiālu pabalstu;

(6) brīvi darboties citās demokrātiskās, sabiedriskās organizācijās;

(7) pēc paša vēlēšanās izstāties no Apvienības, iesniedzot valdei rakstisku iesniegumu;

(8) pārsūdzēt Apvienības biedru sapulcei valdes lēmumu par savu izslēgšanu.

(9) Goda biedram un biedram-veicinātājam ir 5.1. punkta apakšpunktos (2), (4), (7) minētās tiesības, kā arī tiesības konsultēt Apvienību tās organizētajos pasākumos un 5.2. punkta apakšpunktos (3) un (5) minētie pienākumi.

5.2. Apvienības biedra pienākumi:

(1) kalpot Latvijas valstij un tautai;

(2) ievērot Apvienības Statūtus, pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus;

(3) piedalīties Apvienības pasākumos;

(4) ievērot labu uzvedību, pieklājību, cieņu un izpalīdzību kā savstarpējās Apvienības biedru attiecībās, tā sabiedrībā;

(5) atbalstīt un piedalīties jaunatnes militāri patriotiskajā audzināšanā;

(6) regulāri sazināties ar Apvienības valdi;

(7) augstu turēt Apvienības godu un nepieļaut rīcību, kas grauj tās reputāciju;

(8) regulāri maksāt biedra naudu (jaunuzņemtam biedram – arī iestāšanās naudu) biedru sapulces noteiktajā apmērā.

(9) Goda biedrs un biedrs-veicinātājs biedru naudu nemaksā.

  1. nodaļa

APVIENĪBAS  TIESĪBAS

6.1. Apvienība ir Latvijas pirmās brīvvalsts laika Latvijas Karaskolu beigušo virsnieku apvienības (LKS VA) un Latviešu virsnieku ģimeņu apvienības tiesību, īpašumu un tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.

6.2. Apvienība kā  juridiska persona ir bezpeļņas organizācija, un tās darbība aptver visu Latviju.

6.3. Savu mērķu īstenošanai Apvienība var iegūt un pārvaldīt īpašumus, saņemt dāvinājumus, slēgt līgumus, uzņemties pienākumus un saistības.

6.4. Apvienība var sniegt morālu un materiālu pabalstu saviem biedriem, kā arī viņu piederīgajiem Apvienības biedru nāves gadījumā.

6.5. Apvienība var dibināt lietišķus un draudzīgus kontaktus ar  latviešu virsnieku organizācijām un citām radniecīgām organizācijām Latvijā  un ārvalstīs.

6.6. Pie Apvienības un tās nodaļām var pastāvēt Dāmu komiteja, kā arī interešu grupas.

6.7. LVA biedrus par vēsturisko materiālu izpēti – latviešu karavīru cīņas, Latvijas armijas virsnieku likteņi karā un okupantu ieslodzījumu nometnēs, citi pētījumi – un veikto darbu var gratificēt valdes noteiktajā apjomā.

6.8. Mirušam LVA biedram valdes noteiktajā apjomā var apmaksāt kapavietas piemiņas zīmes izgatavošanu un uzstādīšanu.

  1. nodaļa

BIEDRU SAPULCES SASAUKŠANAS UN LĒMUMU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

7.1. Apvienības pārvaldes institūcijas ir:

(1) biedru sapulce (kopsapulce);

(2) valde.

7.2. Biedru sapulce ir Apvienības augstākā institūcija.

  • Visiem Apvienības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē. Biedri piedalās biedru sapulcē personīgi.
  • Apvienības biedrs var rakstiski pilnvarot citu Apvienības biedru pārstāvēt viņu biedru sapulcē.

7.3. Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

(1) izdarīt grozījumus Statūtos;

(2) ievēlēt un atsaukt valdes, t. sk., valdes priekšsēdētāju, un revīzijas komisijas locekļus;

(3) pieņemt lēmumu par Apvienības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju;

(4) noklausīties, novērtēt un apstiprināt revīzijas komisijas ziņojumus un Apvienības valdes darba gada pārskatu;

(5) noteikt Apvienības finansu līdzekļu izlietošanas pamatprincipus;

(6) apstiprināt gada ieņēmumu un izdevumu pārskatu un budžeta tāmi;

(7) noteikt iestāšanās un biedru naudas apmēru;

(8) lemt par īpašuma apsaimniekošanu;

(9) izlemt visus, t. sk., arī valdes kompetencē esošus, ar Apvienības darbu saistītus jautājumus.

7.4. Biedru sapulces sasaukšana:

  • biedru sapulci sasauc Apvienības valde ne retāk kā vienu reizi gadā, paziņojot par to katram biedram ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces, norādot darba kārtību, vietu un laiku.
  • Biedru sapulce nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) var tikt sasaukta pēc valdes ierosinājuma, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Apvienības biedru.
  • Ja valde nesasauc biedru sapulci, pamatojoties uz 7.4. punkta (2) apakšpunktu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot 7.4. punkta (1) apakšpunktā noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.

7.5. Biedru sapulces norise:

  • biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse Apvienības biedru;
  • ja biedru sapulce nav lemttiesīga saskaņā ar 7.5. punkta (1) apakšpunktu, valde ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā no jauna sasauc biedru sapulci ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktajā biedru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita;
  • biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēl citu sapulces vadītāju. Biedru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists.

7.6. Biedru sapulces lēmumi.

  • Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem.
  • Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.
  • Lai grozītu vai izbeigtu biedra tiesības, kas atšķiras no citu biedru tiesībām, vai noteiktu biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, nepieciešama šī biedra piekrišana.

7.7. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu Statūtos.

  • Lēmums par grozījumu izdarīšanu Statūtos ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem.
  • Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi; attiecībā uz trešajām personām – tikai pēc Statūtu grozījumu reģistrēšanas Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

7.8. Īpašu lēmumu pieņemšana. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par šī punkta apakšpunktos norādīto nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem:

  • nekustamo īpašumu apgrūtinājumi vai atsavināšana;
  • Apvienības darbības izbeigšana vai reorganizācija;
  • valdes un revīzijas komisijas atbildība sakarā ar nepareizu vai nolaidīgu rīcību.
  1. nodaļa

IZPILDINSTITŪCIJA

8.1. Valde ir Apvienības pastāvīgi funkcionējoša izpildinstitūcija. Valde vada un pārstāv Apvienību.

8.2. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un astoņi (8) valdes locekļi.

8.3. Valdes locekļu amata pienākumus un atbildību nosaka valdes darbības nolikums.

8.4. Valdes kompetence:

(1) valde pārzina un vada Apvienības lietas. Tā pārvalda Apvienības mantu un rīkojas ar tās finansu līdzekļiem atbilstoši likumiem, šiem Statūtiem un biedru sapulces lēmumiem;

(2) valde organizē Apvienības grāmatvedības un lietvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar Statūtos noteikto kompetenci;

(3) valde izstrādā Apvienības stratēģiju, darba programmas (plānus), kārto to izpildi;

(4) valde sagatavo darbības gada pārskatu, iesniedz to biedru sapulcei apstiprināšanai;

(5) valde ir tiesīga izlemt visus ar Apvienības darbu saistītus jautājumus, izņemot šo Statūtu 7.3. punktā atrunātos;

(6) valdes sēdes notiek regulāri noteiktā nedēļas dienā un laikā, ne retāk kā reizi mēnesī;

(7) valdes sēdes var būt gan atklātas, gan slēgtas.

8.5. Valdes pārstāvības tiesības:

  • visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības;
  • četri valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Apvienību katrs atsevišķi. Pārējie pieci valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Apvienību visi kopīgi.

8.6. Valdes locekļu ievēlēšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu:

(1) valdes locekļus ar biedru sapulces lēmumu ievēl uz trīs gadiem;

(2) valdes priekšsēdētāju ievēl biedru sapulce aizklātā balsojumā;

(3) par valdes locekļiem kļūst astoņi (8) visvairāk balsu ieguvušie kandidāti;

(4) biedru sapulce var atsaukt valdes locekli par pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, nespēju vadīt Apvienību, kaitējuma nodarīšanu Apvienības interesēm, kā arī uzticības zaudēšanu;

(5) valdes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām;

(6) valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt Apvienībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu;

(7) valdes locekļa pienākuma veikšana nav savienojama ar darbību citu radniecīgu organizāciju pārvaldes institūcijās.

8.7. Valdes lēmumu pieņemšana:

  • valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 no valdes locekļiem;
  • lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu; ja balsis sadalās vienlīdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss;
  • neatkarīgi no 8.7.(1) un 8.7.(2) punktu noteikumiem valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā balso par lēmuma pieņemšanu;
  • valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu.

8.8. Atlīdzība un izdevumu segšana:

(1) valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības;

(2) valdes loceklis var prasīt tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu vai viņam uzticēto uzdevumu izpildes gaitā.

8.9. Valdes tiesības:

(1) aizklātā balsojumā ar kvalificētu balsu vairākumu – 2/3 balsu, izslēgt Apvienības biedru, iepriekš uzklausot viņa paskaidrojumus, par šādiem pārkāpumiem:

(1a) Apvienības Statūtu ignorēšana, biedru sapulces un valdes lēmumu tīša nepildīšana;

(1b) rīcība, kas apkauno Apvienību, kaitē Latvijas virsnieka godam un cieņai un ir pretrunā ar Apvienības mērķiem un uzdevumiem;

(2) izšķirt Apvienības biedru starpā radušos konfliktus, kas saistīti ar Statūtu 2.3.(3), 5.2. punktu noteikumu neievērošanu, un piemērot 8.9.(1) punktā minēto nosodījumu;

(3) izstrādāt un apstiprināt nolikumus (instrukcijas) Apvienības darba sekmīgai veikšanai.

8.10. Valdes un citu struktūru locekļu atbildība:

(1) valdes un citu struktūru locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti Apvienībai viņu vainas dēļ;

(2) Apvienība var celt prasību pret valdes vai citas struktūras locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

8.11. Valdes priekšsēdētāja kompetence:

  • vadīt Apvienības darbu;
  • pārvaldīt un pārzināt Apvienības lietas;
  • pārstāvēt Apvienības intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī starptautiskās organizācijās;
  • uzraudzīt Apvienības budžeta plānošanu un izlietojumu;
  • pieprasīt un saņemt dokumentālu informāciju no teritoriālajām nodaļām;
  • valdes priekšsēdētājam ir pārstāvības tiesības 8.5.(2) punkta izpratnē. Par pārstāvības tiesību piešķiršanu trīs valdes locekļiem (priekšsēdētāja vietniekiem) lemj valde.
  • iecelt no valdes locekļu vidus valdes priekšsēdētāja vietniekus.

 

  1. nodaļa

REVĪZIJAS  KOMISIJA

9.1. Revīzijas komisija ir neatkarīga Apvienības institūcija.

9.2. Revīzijas komisiju ievēl biedru sapulce uz trīs gadiem.

9.3. Par revīzijas komisijas locekļiem kļūst trīs visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.

9.4. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju no komisijas locekļu vidus ievēl komisijas locekļi.

9.5. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu.

9.6. Revīzijas komisija ir lemt spējīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

9.7. Revīzijas komisija pieņem lēmumu ar tās locekļu balsu vairākumu.

9.8. Revīzijas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokoli glabājas pie komisijas priekšsēdētāja. Izbeidzoties revīzijas komisijas pilnvarām, protokoli jānodod Apvienības valdei.

9.5. Revīzijas komisijas locekļi nevar būt Apvienības valdes locekļi.

9.6. Revīzijas komisija:

(1) kontrolē Apvienības finansiālo un saimniecisko darbību; par rezultātiem informē valdi;

(2) izvērtē Apvienības grāmatvedības un lietvedības darbu;

(3) sniedz ieteikumus valdei Apvienības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai;

(4) dod atzinumu par Apvienības budžeta izlietojumu un Apvienības darba gada pārskatu; ziņo biedru sapulcei noteiktajos termiņos, bet ne retāk kā reizi gadā.

9.7. Biedru sapulce apstiprina Apvienības gada pārskatu tikai pēc revīzijas komisijas atzinuma saņemšanas.

  1. nodaļa

APVIENĪBAS  STRUKTŪRVIENĪBAS

10.1. Lēmumu par struktūrvienības – teritoriālās nodaļas (turpmāk tekstā – Nodaļas) dibināšanu pieņem Apvienības biedru sapulce, pamatojoties uz iniciatoru, Apvienības biedru, iesniegumu.

10.2. Apvienības teritoriālo nodaļu mērķi atbilst Apvienības Statūtiem, un nodaļas strādā saskaņā ar Nodaļu nolikumiem, kas balstās uz šiem Statūtiem.

10.3. Nodaļas nav juridiskas personas.

10.4. Nodaļas darbību, tiesības, pienākumus un sadarbību ar Apvienību un tās valdi regulē Apvienības biedru sapulces apstiprināts un Nodaļas izstrādāts nolikums.

10.5. Nodaļu var dibināt, ja tajā ir vismaz pieci Apvienības biedri. Dibināšanas sapulces vietu, laiku un darba kārtību paziņo Apvienības valdei rakstiski.

10.6. Nodaļas darbu koordinē Apvienības valde.

 

  1. nodaļa

BIEDRU  NAUDA. APVIENĪBAS LĪDZEKĻI

11.1. Apvienības darbības nodrošināšanas līdzekļus veido:

  • biedru iestāšanās nauda un ikgadējie biedru naudas maksājumi;
  • juridisko un fizisko personu ziedojumi;
  • ieņēmumi no uzņēmējdarbības;
  • citi likumos un normatīvajos aktos atļautie ienākumu avoti.

11.2. Tiesiskās, finansiālās un citas attiecības ar Apvienības izveidotajām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un organizācijām nosaka attiecīgo uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un organizāciju statūti.

11.3. Statūtos paredzēto mērķu īstenošanai Apvienība ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā veikt uzņēmējdarbību.

11.4. Uzņēmējdarbības rezultātā gūtie ienākumi izlietojami Apvienības Statūtos paredzētajiem mērķiem, un tos nedrīkst sadalīt Apvienības biedriem.

11.5. Par apvienības finansu un mantas izmantošanu atbild valdes priekšsēdētājs, par to izlietošanas kontroli – revīzijas komisija.

 

  1. nodaļa

APVIENĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN LIKVIDĀCIJA

12.1. Par Apvienības darbības izbeigšanu lemj biedru sapulce.

12.2. Likvidācijas darbu veic valdes locekļi vai biedru sapulces iecelta komisija. Nepieciešamības gadījumā likvidācijas komisija var pieaicināt speciālistus.

(1) Likvidācijas komisijai biedru sapulce var noteikt atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

12.3. Apvienības likvidācijas komisija pabeidz Apvienības iesāktos projektus un darījumus, pārdod Apvienības mantu un īpašumus, iekasē no debitoriem Apvienībai pienākošās naudas summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas, nodod Apvienības dokumentus glabāšanā valsts arhīvā.

12.4. Likvidācijas komisija par Apvienības likvidāciju paziņo attiecīgajām valsts iestādēm likumos noteiktajā kārtībā.

12.5. Nerealizēto mantu un atlikušos naudas līdzekļus, ja tādi ir, likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījusi Apvienības pēdējā biedru sapulce. Atlikušo naudu un mantu (īpašumus) nevar sadalīt Apvienības biedriem.

12.6. Par likvidētās Apvienības īpašumu, līdzekļu, mantas un tiesību pārmantotāju var kļūt jebkura Apvienības nodaļa.

 

 

Valdes priekšsēdētājs,atvaļināts kapteinis (paraksts) Aleksejs Ozoliņš

 

Rīgā, Audēju ielā 16,

  1. gada 7. martā

 

Z.

[1] Latviešu Virsnieku apvienības darbība atjaunota 26.10.1991. Iepriekšējo Statūtu redakcijas pieņemtas: • 30.11.1991., • 28.02.2000., • 13.03.2002., 20.07.2005., 23.04.2010.