Vēsture

Latviešu virsnieku apvienība





Latviešu virsnieku apvienība Latvijā 1922. – 1940.

Latviešu virsnieku apvienības (LVA) vēsture sākās 1922. gada 1. decembrī, kad Latvijas Karaskolas (LKS) 2. izlaiduma virsnieki pie LKS nodibināja Kara skolu beigušo kadetu savstarpējo palīdzības biedrību. Par tās izveidi laikraksta Latvijas Kareivis 05.12.1922. Nr. 274 rubrikā Kareivju dzīve rakstīts:

Skolas audzēkņu dzīve un visu ieroču šķiru apmācība uz plašiem kopdarbības pamatiem rada nepieciešamo vienības garu, bez kura armija nav monolīts, bet tikai indivīdi daudzskaitlī. Lai šī vienas kopējas laimes sajūta pamazām nepazustu, pārkāpjot skolas slieksni un nogrimstot praktiskajā armijas audzināšanas un apmācības darbā, radās ideja dibināt savstarpējas palīdzības biedrību. Ar priekšniecības atļauju statūti tika iesniegti Rīgas Apgabala tiesai, kura 29. nov. š. g. viņus jau reģistrēja. Biedrība atradīsies Apsardzības ministrijas pārziņā pie Kara skolas un paliks vienmēr jo cieši saistīta ar skolu, spraužot par galveniem mērķiem militārās pēcskolas izglītības sekmēšanu un pabalstu izspriešanu bijušiem kadetiem, kā nelaimes gadījumos, tā arī militārizinātnisku pasākumu realizēšanai. Biedrības organizācijā ievests stingri militārs gars, visos gadījumos dodot priekšrocības vecākiem dienesta pakāpē virsniekiem un izslēdzot iespējamību viņas dzīvē ienest kādu parteisma nokrāsu. Pilnas sapulces aizvienu būs noliktas 1. decembrī, kara skolas gada svētkos, kad bijušie kadeti no visām karaspēka daļām salasās skolā. Arī uz priekšu, tāpat kā šogad, lūgts, lai viņiem neliktu šķēršļus piedalīties skolas svinībās un arī biedrības dzīvē. Novēlot biedrībai vislabākās sekmes mērķu sasniegšanā, griežam visu kara skolas bijušo kadetu un virsnieku uzmanību uz viņu, gaidot no viņiem aktīvu līdzdarbību. Biedrības adrese: Rīgā, Suvorova ielā Nr. 99 — priekšsēdētājam. Kapteinis B.

Atbilstoši statūtiem biedrības biedri dalījās: aktīvie biedri — tikai LKS beigušie un dienējošie virsnieki; biedri veicinātāji — jebkurš virsnieks, kurš atbalsta biedrību; goda biedri — virsnieki, kurus ieteic valde un apstiprina kopsapulce. Pirmajā valdes sēdē 1922. gada 7. decembrī, kā rakstīts protokolā Nr. 1, par valdes priekšsēdētāju ievēl kapt. Jāni Resno. Līdz 1930. gadam biedrība vairākkārt mainījusi nosaukumu un organizatoriski paplašinājusi savu darbu: 1926. gada 1. decembrī kopsapulce pieņem lēmumu pie biedrības dibināt Dāmu komiteju; 1928. gada kopsapulce maina biedrības nosaukumu — Virsnieku savienība — un nodibina bēru kasi (ar šo gadu savienība ir Kara ministra pārziņā); 1929. gadā kopsapulce nolemj pie savienības dibināt Krājaizdevumu sabiedrību, kur virsnieki varētu noguldīt savus ietaupījumus un saņemt aizdevumus. Sapulce apstiprina arī aktīvā biedra solījuma tekstu, stājoties biedrībā:

Es, …, apsolos pie virsnieka goda, pēc labākās sirdsapziņas pildīt visus savus pienākumus pret „Virsnieku apvienību”, veicināt tās mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Vienmēr aizstāvēt viņas godu un slavu, svēti pildīt tradīcijas. Atbalstīt katru apvienības biedru vārdiem un darbiem. Respektēt pilnas sapulces un valdes lēmumus un rīkojumus.

1930. gada 1. decembra kopsapulce (pēc ministra un armijas vadības ieteikuma) maina biedrības nosaukumu — Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienība (LKSBVA), koriģē arī statūtus un reģistrē tos Sabiedrisko lietu departamentā. Korekcijas statūtos ieviestas arī 1936. un 1939. gadā.

 

Latviešu virsnieku apvienība Latvijā no 1991. gada

1991. gada 26. oktobrī, 46 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, Pulvertornī (tagad — Latvijas Kara muzejā, 3. stāva 17. zālē) Rīgā, pulcējās dažādu likteņu latviešu virsnieki: Latvijas brīvvalsts Karaskolu beigušie virsnieki, kuru vairākums izcietis vardarbīgu ilgstošu izsūtījumu bij. Padomju Savienības soda nometnēs tālajos ziemeļos, mūžīgajā sasalumā, kā arī Latviešu leģiona virsnieki, ar Otrā pasaules kara kauju pieredzi frontē pie Ļeningradas (tagad Sankt Pēterburgas), Volhovas, Latgalē, Vidzemē, Kurzemes cietoksnī, Berlīnes ielās un citur. Virsnieku vidū bija arī pāris jaunāku gadu vīru (atv. ltn. Aleksandrs Kalvāns, dz. 1931. gadā, atv. ltn. Jānis Antmanis, dz. 1928. gadā, kuri militāro pieredzi guvuši pēckara padomju armijā; viņi vairs nav LVA biedri). Diemžēl, LVA arhīvā nav atrodams šīs sapulces dalībnieku saraksts.
LVA arhīva dokumentu un izskatīto Latvijas Valsts Vēstures arhīva materiālu (fonds 3414, apraksts 1, lieta 6; lieta 18 (LKSBV apvienības kartotēka) salīdzinājums ļāva rekonstruēt nepilnīgu virsnieku sarakstu, kuri 26.10.1991. ar ārzemju Latviešu virsnieku apvienību atbalstu kā bijušie LKSBV apvienības biedri bija tiesīgi atjaunot LVA darbību Latvijā. LVA biedru sapulce ievēlēja valdi un revīzijas komisiju.
Pēc neatkarības atjaunošanas nu jau divām virsnieku paaudzēm ir bijis gods šos pienākuma bruņiniekus pazīt un kopā ar viņiem strādāt. Atjaunotās LVA otrā valdes priekšsēdētāja atv. vltn. Tālivalža Bērziņa teiktie vārdi, 2006. gada 26. oktobrī atzīmējot Apvienības15. gadadienu, „trāpa desmitniekā” arī pašreiz — Latviešu virsnieku apvienība „kā avots savā tecējumā kļūst par upi, un upe savu ceļu pāri šķēršļiem lauž gluži kā mūsu likteņupe Daugava”. Divdesmit viena gada laikā, no 1991. gada līdz 2012. gadam, atjaunotās LVA biedru skaits ir svārstījies; savulaik tas pārsniedzis simtu, kopš 2009. gada sarucis zem simta. 2012. gada novembrī LVA ir 84 biedri, 4 Goda biedri: atv. viceadm. Gaidis Andrejs Zeibots, atv. ASV rezerves brig. ģen. Vilmārs Kukainis, ģenerālleitnants Raimonds Graube, bij. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un 2 biedri-veicinātāji — atv. ltn. Kārlis Vanags, vsrž. Jānis Lācis. Ārvalstīs dzīvo 16 virsnieki; militāro dienestu pilda 5; pārējie — atvaļināti no NBS, ZS, savulaik dienējuši Latviešu leģionā, ārvalstu armijās; daži virsnieki pieredzi guvuši bij. padomju armijā; viena civilpersona. Nodaļu pagaidām nav. Esam zaudējuši pirmos atjaunotās LVA Goda biedrus LKOK, TZO virsnieku, atv. vltn. Arvīdu Lauri (16.07.1901.-11.08.2003.) un TZO virsnieku, Francijas Goda leģiona kavalieri (2001), Latvijas Kara flotes komandkapteini Hugo Legzdiņu (07.12.1903.-20.07.2004.); biedru – veicinātāju, militāro vēsturnieku un literātu Eiženu Skurupiju (12.7.1927.-27.07.2007.). Kopš 1991. gada atjaunotajā LVA kopskaitā darbojušies 277 biedri (neskaitot Goda biedrus un biedrus veicinātājus).


[1] G. Kramiņš Latviešu virsnieku apvienība laikmetu griežos. Žurnāls Kadets Nr. 26, R., 1999., 73. lpp.; LVA darbību Latvijā atjaunoja 34 bijušie LKSBV apvienības biedri.