Vēsture
Virsleitnants (rez.) Kārlis Līdaka
LVA valdes priekšsēdētājs (no 2021. gada 24. jūlija līdz 2022. gada 1. septembrim)
Ieskats LVA VĒSTURĒ[1] UN TAGADNĒ
Latviešu virsnieku apvienības (LVA) vēsture sākās 1922. gada 1. decembrī, kad Latvijas Kara skolas (KS) 2. izlaiduma virsnieki KS ietvaros nodibināja Kara skolu beigušo kadetu savstarpējo palīdzības biedrību.
Savā pastāvēšanas laikā līdz 1940. gadam, kad PSRS okupēja un likvidēja Latvijas armiju, biedrība bija vairākkārt mainījusi nosaukumu un paplašinājusi darbību.
1940. gadā Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku biedrībā bijuši 1338 aktīvie biedri, 47 biedri veicinātāji un 90 goda biedri.
1926. gada 1. decembrī biedrības kopsapulce pieņem lēmumu Biedrības pārziņā dibināt Dāmu komiteju; 1928. gada kopsapulce maina biedrības nosaukumu – Virsnieku savienība un nodibina bēru kasi (ar šo gadu biedrība ir Kara ministra pārziņā); 1929. gadā kopsapulce nolemj dibināt Krājaizdevumu sabiedrību, kur virsnieki varētu noguldīt savus ietaupījumus un saņemt aizdevumus. 1930. gada 1. decembra kopsapulce (pēc ministra un armijas vadības ieteikuma) maina biedrības nosaukumu – Latvijas Kara skolu beigušo virsnieku apvienība (LKSBVA).
Pirmskara Virsnieku apvienības galvenie uzdevumi bija saglabāt un attīstīt virsniecības tradīcijas, izkopt morāli un kopības sajūtu. Tam nolūkam regulāri tika rīkotas lekcijas, atpūtas vakari, ekskursijas. Apvienība sniedza materiālu atbalstu savu biedru ģimenēm, sedzot bēru izdevumus virsnieku nāves gadījumos; biedrība pabalstīja materiālās grūtībās nokļuvušās mirušo virsnieku ģimenes.
Izveidotā Goda tiesa izskatīja virsnieku pārkāpumus.
LKSBVA biedri ziedoja naudu dažādiem fondiem, t. sk. arī Armijas ekonomiskajam veikalam.
1931. gadā pie LKSBVA tiek dibināts militāri zinātniskais pulciņš, kura mērķis bija izzināt, apkopot un izdot ģen. Pētera Valdemāra Radziņa rakstus.
Pēc Otrā pasaules kara pirmais mēģinājums atjaunot LKSBVA notika jau 1947. gada pavasarī Vācijā, Hamburgā, kad bijušais LKSBVA biedrs plt. Jānis Kalniņš saaicināja kopā KS beigušos virsniekus, bijušos LKSBVA biedrus. Sapulcējās 15 virsnieki un konstatēja, ka darbību atjaunot šajos apstākļos būs ļoti grūti, pat neiespējami, jo virsnieki ir izklīduši pa visu pasauli. Vācijā tolaik mitinājās ap 100 KS beigušo virsnieku. Rosīgākie virsnieki politiskās darbības aktivitāšu laikā negribēja stāvēt malā. Radās doma dibināt jaunu Latviešu Virsnieku apvienību (LVA), kurā uzņemtu ne tikai KS beigušos, bet arī visus latviešu virsniekus, neatkarīgi no tā, kādu kara skolu katrs beidzis vai arī dienesta pakāpi ieguvis Otrā pasaules kara laikā.
Apmēram trīs gadus pēc ieceļošanas Kanādā tur dzīvojošie latviešu virsnieki sāka sazināties un 1951. gada beigās Toronto sanāca uz pirmo apspriedi, lai pārrunātu iespēju dibināt Latviešu Virsnieku apvienību (LVA) trimdā.
1954. gada 30. oktobrī, kpt. Augusta Millera aicināti, Daugavas Vanagu namā Toronto sapulcējās 18 Kanādā mītošie latviešu virsnieki (pēc citām ziņām, vēl astoņi atsūtījuši rakstveida apliecinājumu pievienoties apvienībai) un nolēma dibināt Latviešu Virsnieku apvienību globālā mērogā, t. i., visā pasaulē, cerot, ka tai pievienosies latviešu virsnieki arī citās valstīs un kontinentos. Apvienības mērķis bija apzināt un vienot latviešu virsniekus visā brīvajā pasaulē; uzturēt latviskumu svešumā un ticību brīvai Latvijai; iespēju robežās sniegt morālu un materiālu atbalstu biedriem un viņu ģimenēm; pieminēt un cildināt tos, kas cīnījušies un darbojušies Latvijas brīvības labā; parādīt godu un saglabāt trimdā mirušo virsnieku piemiņu; veicināt savstarpēju sadraudzību, rīkojot pārrunu sanāksmes.
Visām vēlāk izveidotajām LVA citās mītņu zemēs galvenie mērķi bija līdzīgi.
Līdz 1955. gada 20. oktobrim valde bija apzinājusi 303 dažādās valstīs (ārpus PSRS) dzīvojošus latviešu virsniekus: Kanādā – 110; ASV – 55; Dienvidamerikā – 14; Rietumvācijā – 37; Anglijā – 17; Zviedrijā – 6; Austrālijā – 62; Austrijā – 2. Valde nosūtīja visiem apzinātajiem virsniekiem izvērtēšanai izstrādāto pagaidu statūtu projektu; ievērojot iesūtītās atbildes, izstrādāja statūtu galīgo variantu.
1956. gada 7. aprīlī Kanādā, Toronto, sasauktā virsnieku sapulce nodibināja LVA Kanādas nodaļu jeb LVA Kanādā. Tā pieņēma un apstiprināja statūtus un nosūtīja tos visiem apzinātajiem virsniekiem.
Pēc LVA Kanādā izstrādāto statūtu parauga dažādos laika periodos tika nodibinātas sešas zemju apvienības un vietējās nodaļas: Kanādā, Toronto; ASV, Ņujorkā; trīs nodaļas Austrālijā – Sidnejā, Melburnā un Adelaidē; Anglijā, Londonā.
No 1951. līdz 1964. gadam LVA bija nonākusi līdz faktam, ka pastāv trīs atsevišķas zemju apvienības bez kopējas vadošās pārvaldes:
- 1957. gada 19. oktobrī dibinātā LVA Ņujorkas nodaļa ASV (no 1963. gada saucās LVA ASV); valdes priekšsēdis maj. Vilis Hāzners;
- 1954. gada 30. oktobrī dibinātā LVA Kanādas nodaļa; pagaidu valdes priekšsēdis plt. Jānis Rucels; no 1956. gada saucās LVA Kanādā — valdes priekšsēdis plt. Jānis Rucels; valdes priekšsēdis kpt. Augusts Millers;
- 1956. gada 10. jūnijā dibinātā LVA Melburnas nodaļa Austrālijā; valdes priekšsēdis L.k.o.k. kpt. Jēkabs Dzenis;
- 1956. gada 11. augustā dibinātā Sidnejas nodaļa Austrālijā; valdes priekšsēdis plkv. Arvīds Krīpens;
- 1958. gada 29. novembrī nodibinātā Adelaides nodaļa (kopa) Austrālijā; valdes priekšsēdis vlt. Brunis Andersons;
- vienota LVA Austrālijā tika nodibināta 1964. gada 10. oktobrī — valdes priekšsēdis plkv. Arvīds Krīpens;
- pastāvēja arī LVA Londonas nodaļa Anglijā, bet par tās dibināšanas un darbošanās laiku konkrētu ziņu nav.
ASV darbojās arī LVA nodaļa Dienvidkalifornijā (vēlāk – LVA Kalifornijā), bet ziņu par tās darbības sākumu un nobeigumu nav.
Lai pārstāvētu un reprezentētu visas jau agrākajos gados dibinātās LVA, paredzēja izveidot globālās LVA prezidiju. Prezidija uzdevums bija apvienot brīvajā pasaulē izklīdušos latviešu virsniekus, uzturēt dzīvas latviešu virsnieku un Latvijas armijas tradīcijas, veicināt Latvijas neatkarības atjaunošanu, izdot žurnālu “Kadets”. Prezidija pienākumus rotācijas kārtībā uz diviem gadiem uzņēmās un izpildīja katras zemes LVA valde. Pirmā prezidējošā valde bija tā, kuras priekšsēdis bija dienesta pakāpē vecākais virsnieks. 2000. gadā globālās LVA prezidija darbība tika izbeigta.
1991. gada 26. oktobrī Pulvertornī (tagad – Latvijas Kara muzejs) Rīgā uz LVA atjaunošanas sapulci pulcējās dažādu likteņu latviešu virsnieki: KS beigušie virsnieki, Latviešu leģiona virsnieki; virsnieku vidū bija arī pāris gados jaunāku vīru, kuri militāro pieredzi guvuši pēckara padomju armijā. 30 LKSBVA biedri atjaunoja LVA darbību Latvijā; biedru sapulce ievēlēja valdi un revīzijas komisiju. Par atjaunotās LVA valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts KS 1937. gada izlaiduma virsnieks kpt. (atv.) Arnolds Zariņš.
Atjaunotā Latviešu Virsnieku apvienība (LVA) ir brīvprātīga sabiedriska patriotiska organizācija, kurā apvienoti Latvijas valstij un latviešu tautai lojāli Latvijas armijas, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) aktīvā dienesta, rezerves, atvaļinātie, kā arī ārvalstu armijās dienējuši latviešu izcelsmes virsnieki, virsnieki pēc militāro kursu beigšanas civilajā mācību iestādē, lai morāli saliedētu virsnieku korpusu latviešu tautas brīvības un Latvijas valsts neatkarības aizstāvībai, kā arī NATO dalībvalsts pienākumu pildīšanai.
Apvienība ir KS beigušo virsnieku apvienības un Latviešu virsnieku ģimeņu apvienības tiesību, īpašumu un tradīciju pārmantotāja. 2001. gadā LVA savā īpašumā atguva 2,1 ha lielu zemes gabalu Carnikavas pagastā, Gaujā, Uzvaras ielā 7, kas savulaik piederēja Latviešu virsnieku ģimeņu apvienībai.
LVA himna ir Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai ar Leonīda Breikša vārdiem un Jāņa Norviļa mūziku. LVA devīze – KS kadeta, 1937. gada izlaiduma virsnieka Alfreda Zirnekļa ieteiktais kadetu zvērests: Savam godam, latvju slavai, tēvzemei un brīvībai!
Sākot ar 1991. gadu, viens no LVA svarīgākajiem darbības virzieniem ir bijis Latvijas armijas un KS tradīciju kopšana un tālāknodošana Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kadetiem un NBS virsniekiem, tādējādi vienojot virsnieku paaudzes Latvijas aizsardzības darbam.
LVA piedalās KS iedibinātajās tradīcijās (Vakara junda, Melnās kafijas vakars, kadetu izbraukums uz Brīvības kauju lauku pie Vareļiem, jauno virsnieku svinīgais solījums Brāļu kapos, žurnāla “Kadets” izdošana (tagad žurnālu izdod NAA kopā ar LVA). LVA atbalsta un līdzdarbojas jauniešu fiziskās sagatavotības, militāri patriotiskās audzināšanas, sacensību un zināšanu apguves norisēs, militārās vēstures liecību saglabāšanā. Kopā ar ZS 45. NBN LVA piedalās Skrundas pilsētas Karoga svētkos un sacensībās “Skrundas jaunie sargi”, plkv. O. Kalpaka bataljona Ventas forsēšanas atceres pasākumos pie Lēnu muižas. LVA organizē Mores kauju ikgadējos atceres sarīkojumus, piedalās un piešķir balvas ikgadējos Karoga svētkos plkv. O. Kalpaka Liepsalās – militārizētajās sacensībās 5.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu komandām. NBS militārajā poligonā Mežaine, Kuldīgas novadā LVA kopā ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi organizē sporta spēles jauniešiem, kurās uzvarētājiem tiek piešķirts LVA ceļojošais kauss.
LVA līdzdarbojas Latvijas armijas karavīru un LVA biedru apbedījumu vietu sakopšanā. Atzīmējot Varoņu dienu un Neatkarības cīņu simtgadi, 2019. gada jūnijā LVA biedra (tagad – ZS 4. brigādes komandiera) plkv. Andra Rieksta vadībā Aizputes novada Kalvenes pagasta Aizpores kapos ar svinīgu svētbrīdi atklātas divpadsmit jaunas, granītā kaltas piemiņas zīmes pie katras no plkv. O. Kalpaka vienības karavīru, aizporiešu, atdusas vietām.
Brāļu kapos Rīgā, pateicoties LKS 1939. gada izlaiduma virsnieka vlt. Vernera Līguta neatlaidībai (pa labi no Mātes tēla, pie izvirzījuma sienas), atrodas plāksne ar uzrakstu: VIENS NO LITENĒ ARESTĒTAJIEM UN NORIĻSKĀ NOBENDĒTAJIEM LATVIJAS ARMIJAS VIRSNIEKIEM 1941–1953.
Pie kādreizējās KS ēkas K. Barona ielā 99, Rīgā 2012. gada 13. februārī tika atklāta plāksne ar uzrakstu: 1919–1940 šajā ēkā atradās Latvijas armijas Kara skola; par plāksnes uzstādīšanu neatlaidīgi iestājās un skubināja NAA vadību toreiz vēl dzīvie Latvijas KS beigušie virsnieki.
Vēl viens vēsturiskas patiesības grauds iesēts Valkā – 2015. gada 2. oktobrī blakus Valkas pilsētas kultūras namam atklāta piemiņas zīme Latvijas armijas leitnantam Ādolfam Maršaus, stāstot par varonību un Valkas tautas nama izglābšanu no uzspridzināšanas 1941. gada 8. jūlijā. Šīs ieceres iniciatori ir LVA biedrs kpt. (atv.) Ojārs Uldis Aleksis un viņa dzīvesbiedre Ilze, Ādolfa Maršaua atraitnes māsasmeita.
2018. gada 5. oktobrī NAA pagalmā Ezermalas ielā 6/8, Rīgā, LVA iestādīja sarkanozolu – simbolu virsnieku paaudžu vienotībai, pie kura uz plāksnītes rakstīts: Latviešu Virsnieku apvienības dāvinājums Latvijas simtgadē, vēlot vēsturisko tradīciju turpināšanu nākamajās Latvijas simtgadēs.
Daugavmalā, Likteņdārzā, kur 2008. gada 23. aprīlī pirmo ābelīti par godu Latvijas Zemessardzei iestādīja toreizējais LVA valdes priekšsēdētājs maj. (atv.) Roberts Millers, aizvadītajos 30 gados kopskaitā aug 39 LVA stādīti ozoliņi – veltījums mūžībā aizsauktajiem latviešu virsniekiem.
LVA biedri, Latvijas aizsardzības darba grupas dalībnieki ASV (grupa sekmēja Latvijas NBS struktūru veidošanu, kā arī Latvijas virzību uz iestāšanos ES un NATO), dāvinājuši gleznas Lestenes muzejam un Latvijas Kara muzeja filiālei, plkv. O. Kalpaka muzejam Airītēs. Lestenē skatāms ASV Jūras kājnieku korpusa kpt. (atv.) Alfona Medņa dāvinājums 2008. gadā − karavīra, mākslinieka Audriņa glezna “Kauja pie Cieceres” (1944. gada Ziemassvētku kaujas aina), bet Airītēs – ASV Ohaijo pavalsts Nacionālās gvardes brģen. (atv.) Vilmāra Kukaiņa dāvinājums 2016. gadā − Annas Lapiņas glezna “Atsevišķās jātnieku nodaļas karavīri 6. marta kaujā” (Latvijas Atbrīvošanas cīņas 1919. gadā).
Plašs ir LVA biedru publikāciju klāsts, sākot no rakstiem ikgadējos žurnālos “Kadets” (kopš 1994. gada žurnāla saturu veido NAA un LVA) līdz grāmatām, atzīmējot dažas: kkpt. (atv.) H. Legzdiņš “Ronis – mana būdiņa un pils” (R., 2002), vlt. (atv.) V. Līguts “Virsotnes ēnā / Latviešu virsnieka stāsts” (R., Aplis, 2002), vlt. (atv.) R. Kovtuņenko “Neatzītie karavīri/ Kaujas virsnieka stāsts” (R., Aplis, 2004., 2005), “Kauja Lubānas zemienē”/ Vēsturisks ieskats (R., 2010–2019), plt. (atv.) A. Pētersons “Mums jāpārnāk” (R., 2003), “Krustugunīs/ 60 gadus no tautas slēptais 1940–1945” (R., 2007), “Stratēģijas priekšlaukā/ Latvijas armija un latviešu karamāksla” (2016), “Operāciju māksla / Nacionālās kara mākslas sastāvdaļa” (2019), klt. (atv.) M. Grinšteins, viens no “Latviešu–angļu–vācu–krievu jūrniecības terminu vārdnīcas” autoriem (R., Avots, 2006), “Gaidi mani atkal mājās” (R., 2012), plkv. (atv.) J. Melderis “6000 latviešu virsnieku likteņi Otrā pasaules kara gados” (R., 2015), kpt. (atv.) V. Šteinbergs, plt. (atv.) V. Jurgelāns “Latvijas armijas virsnieku, kuri no 1940. gada 17. jūnija līdz 24. augustam atradās aktīvajā karadienestā, dzīves gājums” A daļa (R., Avots, 2018).
LVA ir viena no septiņām organizācijām, kas 2021. gada 8. septembrī nodibināja Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Lestenē blakus leģionāru piemiņas istabai muzeja aizmugurē esošajā telpā ar LVA atbalstu ir izveidots bunkurs, līdzīgs tam, kādi bunkuri tika veidoti ierakumos Otrā pasaules kara laikā. Bunkura apmeklētājiem skatāma tālaika kaujas ieroču, munīcijas, karavīru piederumu un dažādu aprīkojumu ekspozīcija.
Raksts publicēts žurnāla “Kadets” 2021. g. 49. numurā https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/KADETS_2021_49.pdf
[1] Izmantota informācija no grāmatas “Latviešu Virsnieku apvienība / 1922–2012”, R., 2013.
Latviešu Virsnieku apvienības izveidošanās un darbība
Latviešu Virsnieku apvienība
2. papildinātais izdevums
1922-2012
Rīga, 2013