Mūžībā devies
Latviešu Virsnieku apvienības biedrs
Viestura ordeņa kavalieris
atv.kapteinis
Atis Antons Homka
1917.2.II – 2021.11.IV
IN MEMORIAM
Atis Antons Homka
Frankfurtē pie Meinas, svētdien 11.aprīlī savās mājās un meitas Dr. Angelas Fengler aprūpē 104 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais LKSAA Dzintars prezidents Atis Homka.
Tikai dažas dienas pirms Latgales kongresa A. Homka dienas gaismu ieraudzīja Daugavpils apriņķa Asunes pagastā, 1917. gada 2. februārī. Annas un Pētera Homku ģimenē viņš bija piektais bērns. Skolas gaitas viņš uzsāka Asūnes pagasta skolā, ar otro mācību gadu pārgāja uz Daugavpili un mācījās Valsts Skolotāju institūta pamatskolā. Dzīvoja pie mātes māsas ārstes Jadvigas Pavlovskas. Pēc pamatskolas beigšanas 1933. gadā iestājās Rēzeknes Valsts komercskolā, kuru beidza 1938. gadā. Uzsāka darbu Daugavpilī Valsts Skolotāju institūtā par grāmatvedi un saimniecības pārzini.
Iesaukts Latvijas Armijā 1939.gada sākumā ieguva virsnieka vietnieka pakāpi, bet bija spiests dienestā palikt arī pēc padomju okupācijas. Pēc atvaļināšanas atsāka darbu iepriekšējā darba vietā. 1941.gada decembrī iestājās LU Inženierzinātņu fakultātē. 1944. gada 3. februārī iesaukts Latviešu leģionā, kurā paaugstināts par leitnantu un vēlāk kapteini. Cīņās vairākkārt ievainots. Par kauju nopelniem 1944. gadā martā apbalvots ar II. šķiras Dzelzs krustu, maijā ar I. šķiras Dzelzs krustu, augustā ar Tuvcīņas nozīmi sudrabā, oktobrī ar Ievainojuma nozīmi sudrabā. Ievainojumu dēļ pārvests uz Vāciju, kur sagaidīja kara beigas.
No gūstekņu nometnes atbrīvots 1945. gada novembrī. 1946. gada sākumā iestājās Baltijas Universitāte, lai turpinātu studijas Inženierzinātņu fakultātē. Šeit A. Homka sāka sabiedrisko darbu un tika ievēlēts Latviešu Studentu apvienības Prezidijā, tā uzdevumā uzturot sakarus ar toreiz centrālo trimdas latviešu organizāciju Vācijā Latviešu Centrālo padomi (LCP), un izpildorgānu Latviešu Centrālo komiteju (LCK). Vēlāk tur pildīja dažādus pienākumus. A. Homka jau ar dibināšanu saistījās ar Latviešu Katoļu Studentu apvienību “Dzintars”.
Pēc studiju beigšanas viņš devās uz Braunšveigu, vēlāk uz Kaizerslauternu, kur ASV armijas Latviešu būvrotā strādāja kā inženieris un būvdarbu vadītājs. 1961. gadā A. Homka precējās un ģimenes dzīvi uzsāka Frankfurtē. Šeit piedzima abas meitas (Angela uz laiku iesaistījās Dzintarā) un vēlāk mazbērni. Frankfurtē A. Homka darbojas militārajā sektorā – NATO Būvniecības štābā. Bruņoto spēku vienībās viņš kalpoja vairāk nekā 30 gadus. Neskatoties uz to atkārtoti piedzīvoja, ka viņa laiks Latviešu lēģionā piesaistīja ASV drošības iestāžu interesi. Arvien vairāk laika viņš atlicināja sabiedriskajam darbam latviešu un vāciešu vidē. Kā Vācijas Kristīgo Demokrātu savienības (CDU) biedrs viņš tika ievēlēts Frankfurtes pilsētas Domē (1972 – 1985 un 1988 – 1989).
Homks latviešu un vaciešu vidū darbojās Frankfurtes, Vācijas un Eiropas līmenī. Kā CDU pārstāvi viņu 100 gadu jubilejas reizē pieminēja pus Eiropā. Viņš kļuva par trimdas Latviešu Kristīgo demokrātu redzamu aktīvistu. Kad 1952. gadā Londonā izveidoja latviešu jumta organizāciju Rietumeiropas līmenī – Latvijas Atbrīvošanas komiteju – Eiropas centru (LAK-EC) redzama vieta tika atvēlēta politiskajām partijām, un te A. Homka līdz 1985. gadam darbojās kā Latviešu Kristīgo Demokrātu partijas pārstāvis.
Ar laiku A. Homka iesaistījās LCP/LCK pārraudzībā esošās Minsteres Latviešu ģimnāzijas aktivitātēs, īpaši piesaistot līdzekļus t.s. Eiropas latviešu jaunatnes semināriem. Šajā laikā viņš uzturēja ciešus sakarus ar trimdas latviešu katoļu garīgo vadību Beļģijā un arī Vācijas katoļu Baznīcas pārstāvjiem, īpaši bēgļu aprūpē. A. Homka ilgus gadus darbojās lai saglabātu Baltijas pētniecības institūtu Kēnigšteinā un nodrošinātu zinātniskā rakstu krājuma “Acta Baltica” izdošanu. Viņš bija klāt kad Frankfurtē tika izveidota un likvidēta Latviešu katoļu misija. Divus gadu desmitus dažādos amatos, bieži priekšsēdētāja, viņš nodrošināja Vācijas latviešu katoļu biedrības “Druva” darbību. Līdzās viņš bija LKSA “Dzintars” Vācijas vienības seniors un īpaši rūpējās par Eiropas dzintariešu saimes sakaru uzturēšanu ar dzintariešiem aizjūrā. Ņujorkā, 1961. gada augustā A. Homka vadīja Dzintara sesto kongresu. Šajā kongresā tika likti pamati pašreizējam darbam – ar lielāku vienību patstāvību un turpmāk ievēlot prezidiju uz diviem gadiem.
Neatkarības gaidās viņš iesaistījās LKSAA “Dzintars” prezidija darbā un Čikāga 1997. maijā uz diviem gadiem viņu ievēlēja par prezidentu. Viņa laikā pirmo reizi prezidijā ieplūda lielāks skaits Latvijas dzintariešu. A. Homka sniedza visu iespējamo palīdzību lai piesaistītu līdzekļus jaunajai Rīgas katoļu ģimnāzijai. Viņa prezidenta laikā Rīgā, “Dzintars” guva apsaimniekošanā telpas Katoļu ielā, un veidojās vienība Daugavpilī.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā tika nodibināta nevalstiskā organizācijas Paneiropas Ūnijas Latvijas nodaļa, kurā A. Homka darbojas kā viceprezidents. Būtisks bija viņa ieguldījums Kristīgo demokrātu savienības izveidošanā. Vēlāk viņš aktīvi iesaistījies arī kristīgo senioru kustībā. Viņš iestājās arī Rīgas Latviešu biedrībā un 1995. gadā tika ievēlēts RLB padomē, kurā darbojās 3 gadus. 1994. gadā A. Homka Rīgā iestājās Latvijas Zemessardzes Padomnieku rotā kā Latvijas Armijas rezerves virsnieks kapteiņa pakāpē. Līdzīgi kā iepriekš Vācijā arī Latvijā viņām piešķirti dažādi militārie apbalvojumi un 2010. gada 15. martā Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers Rīgas pilī Atim Antonam Homkam pasniedza V šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.
Pēdējos četrus gadus A.Homka pavadīja savās mājās, bet bija fiziski un garīgi možs. Vienīgi pēdējais pusgads kļuva grūtāks kad bija nepieciešama tuvinieku palīdzība. LKSAA Dzintars prezidijs uzturēja sakarus ar A.Homku un vēl dažas dienas pirms aiziešanas mūžībā telefoniski sazinājās ar vecāko dzintarieti.
Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!
Raksts pārņemts no 2017.gada decembra
LKSAA Dzintars Apkārtraksta nr. 66.
—————————————————————————————————————
Atvadīšanās no kapteiņa A.A.Homkas
2021.gada 7.maijs Vācija, Švecingena (Schwezingen).
