PIEMINOT LATVIEŠU LEĢIONĀRUS
2024. gada 16. martā aprit 80 gadi kopš Latviešu leģiona divu vienību – 19. un 15. divīzijas – kopīgām cīņām Veļikajas upes krastā Otrajā pasaules karā. Šajā datumā 188 Latvijas patrioti parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu pret Latvijas varmācīgu pievienošanu Padomju Savienībai. Un mūsdienās − šajā datumā − Rīgā notiek Dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā, svinīgs gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenē – ļaužu piepildīta baznīca Dievkalpojumā un visas Latviešu leģionāru Brāļu kapulauka ejas.
Dobeles pusē, netālu no Lestenes, iedzīvotāju norādītā mežiņā, Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene” kopā ar kritušo karavīru meklēšanas vienību “Leģenda” 2023. gada novembrī atrada 79 gadus Latvijas zemē gulējušu kritušo latviešu leģionāru apbedījumu vietu, t. i. to, kas saglabājies. Stikla pudele pasargājusi izlasāmu vārdu − Vilhelms Bulavs un personas datus.
Šī gada svētbrīdis Lestenē saulains. Kapulaukā svinīgs klusums. Karavīru organizāciju karogu ierinda. DV sieviešu koris un LNKB koris Tēvija. Uz tautiskas segas apklāta galda piecas mūža mājvietas atrastajiem latviešu leģionāriem. Svētbrīdi vada Aivars Sinka. Viņš nolasa spāniski arī Latvijā dislocētās spāņu karavīru vienības pārstāvju uzrunu. Klātesošie klausās aizsardzības eksministru Ināras Mūrnieces, Arta Pabrika, Saeimas deputāta Raivja Dzintara vēstījumus, mācītāju zemessargu Gunta Kalmes un Mārtiņa Burke-Burkevica vārdus.
Pieminekļa Māte-Latvija pakājē sagulst ziedi. Ziedi arī pie LVA biedru plāksnītēm.
Kapulaukā rodas pieci jauni pārapbedījumi, un tikai uz vienas no plāksnēm iegravēts vārds – Kaprālis Vilhelms Bulavs, 1911.14.I -1944.24.X. uz pārējām – Nezināms.
Kā sveicinot dzīvos un mirušos, kapulauku pārlido piecas dzērves.
Latviešu leģionāru pārapbedīšana turpināsies, un turpināsies mūžīga piemiņa latviešu leģionāriem, kas atdeva savas dzīvības par Latvijas brīvību.
