Esam zaudējuši savu biedru.
Galā ir darbi.
Noslēdzas gadi.
Skaisti un skarbi.
(J.Silazars)
Mūžībā devies aizrautīgi darbīgs latviešu virsnieku
likteņgaitu pētnieks, atvaļināts kapteinis
Valdis Šteinbergs
1931.1.VII – 2021.14.III
Izsakām visdziļāko līdzjūtību
sava ilggadēja biedra tuviniekiem, draugiem
un līdzgaitniekiem.
Mūsu zaudēto biedru paturēsim gaišā piemiņā.
Latviešu virsnieki
Lūk, ko par savu vectēvu raksta mazmeita Zane:
“Manam vecamtētim, Valdim Šteinbergam, šovasar apritētu 90 gadi. Līdz savas dzīves pēdējām nedēļām viņš ar apbrīnojamu pārliecību, enerģiju un spītu katru dienu strādāja (turklāt ar datoru) un pilnīgi visu darīja pats. Kāpa no 6.stāva dzīvokļa augšā lejā, brauca uz savas “Latviešu virsnieku apvienības” štābu, kur ar lielu misijas apziņu vāca un apkopoja informāciju par aptuveni 2250 Latvijas armijas virsniekiem, kuri bija aktīvā dienestā 1940. gadā.
Tautai, kas nezin savu pagātni, nav nākotnes – bija viņa svēta pārliecība, kurai viņš sekoja pats un par kuru rūpējās arī ģimenes lokā. Mēs ar vecāko brāli tikām vesti uz Barikādēm un katru vasaru uz kapusvētkiem netālu no Vietalvas, mazākais brālis kā bērns kopā apbraukāja daudzas Latvijas piemiņas vietas, bet manai mammai – viņa meitai – vēl pēdējās nedēļās bija jāsazinās ar virkni arhīvu un organizāciju. Viņam bija neticami laba atmiņa, prāts strādāja kā pulkstens, viņš daudz lasīja un rakstīja. Elegantajā mērnieka rokrakstā atstāti daudzi savas un Latvijas pagātnes atmiņu un liecību pieraksti. Vienmēr runīgs, patiesi asprātīgs un ar viedokli, viņš nekautrējās mācīt mūs un arī nejaušus garāmgājējus, uzsaucot visu, sākot no “Jauniet, nesmēķē, tas nav tā vērts!” līdz “Labāk ēdiens uz ēdiena nekā pēriens uz pēriena!”.
Kad sākās Covid, viņš teica, ka iesēsties mājās viņa vecumā nozīmētu nekad no tām vairs neiznākt. Satraucās arī par to, ko ar prātu un gribu dara bailes. Viss bija labi, līdz decembrī aiztaisīja viņa štābu. Zinu, ka vecaistēvs būtu gribējis skaistas bēres ar garām runām un tostiem. Diemžēl arī tās Covid viņam ir atņēmis. Atvadīsimies sestdien, bet plašākā lokā ceram pieminēt vasarā. Dusi saldi, vecotēt!”
Latviešu Virsnieku apvienība augstu novērtē ilgus gadus neatlaidīgi un sistemātiski, līdz pat pēdējiem dzīves mēnešiem, veikto kapteiņa Valda Šteinberga darbu –
LATVIJAS ARMIJAS VIRSNIEKU, KURI NO 1940. GADA 17. JŪNIJA LĪDZ 24. AUGUSTAM ATRADĀS AKTĪVAJĀ KARA DIENESTĀ, DZĪVES GĀJUMS.
Tas ir viņa mūža ieguldījums latviešu virsniecības vēstures pētījumos. Tās ir vērtīgas grāmatas, kurās informāciju atradīs tagadējās un turpmākās tautas paaudzes.
Paldies, kapteini Šteinberg, par Tavu mūža darbu!
Latviešu Virsnieku apvienība
Paldies tev Valdi! Lai vieglas Tēvzemes smiltājs!
Ļoti žēl.. Vēl februāra beigās mums bija diezgan ilga telefona saruna par pēdējiem notikumiem.. Valdis sūdzējās par lielo nespēku un gŗūtībām pārvietoties..,,Ārā staigātājs jau nekāds vairāk nebūšu..Dzīvoju pie meitas..” Bet uz manu zvanu 13. martā jau neviens vairāk tā arī neatbildēja..Mēs esam zaudējuši ļoti darbspējīgu savu biedru.. Kādam viņš varēja likties dažreiz paskarbs.. Nemīlēja kompromisus.. Visur centās būt perfekts. Bet to jau arī prasīja viņa dzīves specialitāte- mērnieks, ģēodēzists..Tā arī mūs vienoja..Atceros cik rūpīgi viņš prata noformēt dažādus dokumentus uz mums piederošo zemes gabalu Carnikavas novadā. Un arī-kā jau īstens latvietis-mīlēja dziedāt! Mēs ar Inesi paturēsim siltā atmiņā Valdi ŠTEINBERGU! Lai viņam vieglas smiltis!
Nav iespējams pievienot komentāru