Mūžībā devusies M.Zālīte
LVA biedri
kapteinis (atv.) Andris Kļaviņš
kapteine (atv.) Sarma Līne
In Memorium
Maija Zālīte
08.01.1938. – 16.09.2024..
Maija Zālīte dzimusi 1938. gada 8. janvārī Rīgā, Latvijas Kara skolas kadeta, vēlāk – Latvijas Kara skolas 13. izlaiduma (1939. g.) virsnieka Eduarda Stauvera ģimenē. Mācījusies Turaidas pamatskolā, Inčukalna 7-gadīgajā skolā, Valmieras pedagoģiskajā skolā un 1962. gadā absolvējusi LU Ģeografijas fakultāti. No 1961. gada līdz pensionēšanās brīdim strādājusi Rūpniecības un pilsētu projektēšanas institūtā inženieres-ģeoloģes un grupas vadītājas amatā. 1997. gada jūlijā Maija sāka strādāt Latviešu Virsnieku apvienībā (LVA), pārņemot apvienības sekretāres pienākumus. 1999. gadā Maiju Zālīti izņēmuma kārtā kā civilpersonu uzņem Latviešu Virsnieku apvienībā, kuras biedrs ir arī Maijas tēvs, leģionārs, Berlīnes kauju pie Reihkancelejas dalībnieks, Eduards Stauvers (miris 06.02.2007.). Savā iesniegumā Maija raksta: „Gribu veltīt savus spēkus Latviešu Virsnieku apvienības darbam un izaugsmei,” un šo apņemšanos viņa ar augstāko atbildības sajūtu pilda vairāk kā 20 gadus.
Maija labāk par visiem apvienībā zināja nesalauzto, Latvijai mūžam uzticīgo virsnieku dzīves gaitas un likteņu līkločus. Te arī rodama atbilde Maijas Zālītes augstajai pienākuma apziņai, cieņas, mīlestības un uzmanības izpausmei, tiekoties un rūpējoties par sirmajiem vīriem. Leģionāri un Latvijas armijas virsnieki Maiju dēvēja par apvienības Labo gariņu. Ar savu sirsnīgo smaidu Maija prata piepulcēt apvienībai arī virsnieku ģimenes. Tie ir Latvijā un ārzemēs gan bijušo, nu jau Aizsaules pulkos iesaukto, latviešu virsnieku ģimeņu locekļi, gan esošo apvienības biedru ģimeņu pārstāvji. Maijai Zālītei pieder nu jau vairākus gadus pēc kārtas īstenota ideja – iepazīstināt Pļaviņu vidusskolniekus ar Latvijas armijas vēsturi un atjaunotās Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Maija visu dzīvi bija uzticīga sava tēva- Latvijas armijas virsleitnanta un 15. divīzijas leģionāra Eduarda Stauvera Latvijas Karaskolā audzinātiem ideāliem − latviskā gara skaidrībai, ziedošanās tikumam un Dzimtenes mīlestībai.
Maija Zālīte apbalvota ar: Viestura ordeņa Zelta goda zīmi; aizsardzības ministra: Atzinības goda zīmi, piemiņas medaļu Sekmējot Latvijas dalību NATO, NBS komandiera 2. pakāpes Goda zīmi Par nopelniem, Zemessardzes komandiera 1. pakāpes Goda zīmi Par kalpošanu tautai un Latvijai, Latvijas valsts Aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīmi, kā arī LVA Jubilejas medaļu LVA 90 / 1922-2012, LVA simtgades Piemiņas zīmi.
Sēru vēstī laikrakstā Diena LVA biedri Maijai Zālītei rakstīja Ā. Elksnes vārdus:
Tu arvien būsi šai pusē,
Tai gaismā, ko atstāji mums.
Saulainā pēcpusdienā, otrdienā, 2024. gada 24. septembrī, tuvinieki, arī mazmazdēls Eduards, LVA biedri, Latvijas Ordeņu brālības pārstāvji, kursabiedri un draugi guldīja Maiju Zālīti dzimtas kapulaukā blakus mātei, tēvam un dēlam Siguldas novada Krimuldas pagasta Turaidas kapos, Ar mīlestību nestie vainagi un ziedi, tuvinieku aizdegtās sveces palika kapsētā godināt stipras latviešu sievietes un Latvijas patriotes mūžu.
Gaišu Tev Aizsaules ceļu, mūsu Maija!