Pieminot Cēsu kaujas

     Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvji š.g. 22.jūnijā piedalījās Cēsu kauju atceres pasākumos.

Pie Uzvaras pieminekļa Cēsīs

Piemiņas brīdis Skangaļu muižā

Piemiņas brīdis Liepā

    Sīkāk par pasākumu var izlasīt biedrības LSA pārskatā.

Biedrība “Latviešu strēlnieku apvienība”

Preses relīze Nr. 01.2020 

Pārskats par Cēsu kauju atceres dienas pasākumiem 

  Cēsu kauju atceres dienas pasākumi šogad notika COVID-19 epidēmijas un valdības noteikto ierobežojumu ēnā.

  Piemiņas vietās atceres brīži notika ierastajā kārtībā: Cēsu garnizona vienību goda sardze, pašvaldības, Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku un sabiedrisko organizāciju pārstāvju klātbūtne. Ziedu nolikšana un klusuma minūte.

  Pēc Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona ielūguma pasākumos piedalījās Igaunijas Republikas Vēstnieka Latvijā vietniece Karmena Lausa (Karmen Laus) kundze, Igaunijas Aizsardzības Līgas (Kaitseliit) Pērnavas novada vienības pārstāvji pulkvežleitnanta Rasmusa Lippura (Rasmus Lippur, kolonelleitnant) vadībā, Latvijas Valsts Prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis ar kundzi,  biedrības “Latvijas Ģenerāļu klubs” valdes priekšsēdētājs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, biedrības „Latviešu Strēlnieku apvienība” priekšsēdētājs Jānis Baškers, Zemessardzes 19. un 27. bataljonu veterāni.

  Amatas novadā piemiņas brīži novada domes priekšsēdētājas Elitas Eglītes kundzes vadībā notika piemiņas vietās pie Ieriķiem, Drabešos, Līvos. Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolas karavīri nodrošināja goda sardzi.

  Piemiņas pasākumus Pārgaujas novadā vadīja domes priekšsēdētājs Hārdijs Venta kungs. Igaunijas Kaitseliit viesi, Zemessardzes 19. un 27. bataljonu pārstāvji pulkvežleitnanta Normunda Zaviļeiska vadībā nolika ziedus piemiņas vietās Plācī un Stalbē.

  Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolas un Priekuļu novada pašvaldības pārstāvji domes priekšsēdētājas Elīnas Stapulones vadībā nolika ziedus pie igauņu karavīru brāļu kapa Veselavas kapsētā, piemiņas vietās pie tilta pār Raunas upi, Liepā un Skangaļu muižā. Igaunijas vēstniecības Latvijā pārstāvji nolika ziedus pie obeliska igauņu karavīriem Veselavas kapos.

  Cēsīs piemiņas brīži novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga kunga vadībā notika pie Skolnieku rotas pieminekļa, Lejas kapos un pie Uzvaras pieminekļa. Goda sardzi nodrošināja Instruktoru skolas karavīri un ZS 19. bataljona veterānu nodaļa.

  Pulksten 10:00 pie Uzvaras pieminekļa notika ziedu nolikšanas ceremonija, kurā piedalījās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un uzaicinātie viesi, vadīja Cēsu garnizona priekšnieks pulkvežleitnants Vasilijs Gračovs. Goda sardzi nodrošināja Instruktoru skolas karavīri un ZS 19. bataljona veterānu nodaļa.

  Sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību un Ādažu Vēstures un mākslas galerijas vadītājas Elitas Pētersones kundzes personā pirmo reizi notika Varoņu piemiņas dienas pasākums Baltezera kapos, kur tika godināts pirmais Cēsu rotas komandieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvežleitnants Artūrs Jansons, kuru kopā ar citiem latviešu patriotiem 1942. gada 22. jūnijā Baltezerā noslepkavoja padomju čekisti.

  Pulksten 12:00  Skangaļu muižā pie pieminekļa kritušajiem igauņu Kalevlaste Maleva bataljona karavīriem ziedus nolika Igaunijas Republikas Vēstnieka Latvijā vietniece Karmena Lausa, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Igaunijas Aizsardzības Līgas (Kaitseliit) Pērnavas novada vienības komandieris pulkvežleitnants Rasmus Lippurs, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, ZS 27. bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis, Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Baškers, Pestīšanas armijas Latvijā pārstāvji,  Zemessardzes 19. un 27. bataljonu veterāni. Godasardzi nodrošināja ZS 19. bataljona veterānu nodaļa.

  Pēc ziedu nolikšanas ceremonijas Skangaļu muižas telpās notika neformāls seminārs – diskusija par kaujām  22. jūnijā muižas apkārtnē.  Seminārā piedalījās dalībnieki no Latvijas un Igaunijas. Ievada uzrunu teica Igaunijas Republikas Vēstnieka Latvijā vietniece Karmena Lausa (Karmen Laus) kundze, kas pati pēc izglītības ir vēsturniece. Lausas kundze sniedza pārskatu par  Igaunijas Brīvības kara gaitu un Latvijas un Igaunijas sadarbību, kas dzima Brīvības cīņu laikā un turpinās šodien.   

  Atvaļinātais pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš izvērstā priekšlasījumā iepazīstināja ar Cēsu kauju militāro un politisko pusi, vēstures izpētes atklājumiem un sadarbību ar igauņu vēsturniekiem. Notikumi 1918. un 1919. gadā ir ļoti sarežģīti, un viennozīmīgas atbildes vēl nav rastas.

  Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis sniedza pārskatu par situāciju mūsdienās, kad vēstures pētījumi ir politizēti un atklājumi tiek izmantoti propagandas nolūkos.

  Latviešu Strēlnieku apvienības priekšsēdētāja vietnieks Māris Niklasa kungs pastāstīja par Cēsu kauju notikumu izpēti pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas, kad notika cieša sadarbība ar Igaunijas patriotiskajiem spēkiem, kā rezultātā tika atjaunots Uzvaras piemineklis Cēsīs un citas nopostītās piemiņas vietas. Pēdējais šīs sadarbības rezultāts ir piemineklis kaleviešu bataljona karavīriem Skangaļu muižā.

Foto pārskati: Facebook, Cesis Battlefield.

Ēvalds Krieviņš

atv. pulkvežleitnants

Cēsu nodaļas vadītājs
Biedrība “Latviešu strēlnieku apvienība”

mob: +371 26270689

e-pasts: cesunod.lsa@gmail.com