Jānis Aleksandrs Celmiņš

Viestura ordeņa kavalieris, pēdējais Tēvzemē dzīvojušais Latvijas Karaskolas virsnieks leitnants Jānis Aleksandrs Celmiņš (22.05.1917. – 20.04.2015.)
nesagaidīja savu 98. dzimšanas dienu. Tā būtu pienākusi 22. maijā.
Jāņa vecāki nāk no Skultes puses. Tēvs strādnieks, māte lauksaimniece. Jānis dzimis 1917. gada 22. maijā.
- gadā kopā ar vecākiem viņš dzīvo Jūrmalā, Bulduros; mācās pamatskolā; tad pārnāk uz Rīgu un beidz 1. Rīgas pilsētas pamatskolu. Ģimenē bez Jāņa ir divas māsas – Herta, vecāka par Jāni, Ilga – jaunākais bērns.
- gadā Jānis iestājas Rīgas pilsētas 1. (angļu) ģimnāzijā. Aktīvi iesaistās skautu kustībā, beidz jauniešiem domātus gida un pirmās palīdzības kursus, piedalās vairākās ārvalstu skautu nometnēs; nodibina draudzīgus kontaktus ar skautiem, kas pēc daudziem gadiem nākotnē kļūst ļoti svarīgi.
- gada sākumā beidz instruktoru rotas kursu; kaprāļa dienesta pakāpē tiek nosūtīts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku; tad tiek komandēts uz virsnieku vietnieku kursiem Daugavpilī. Kursantus tur māca Latvijas Karaskolas virsnieki.
- gadā iesniedz lūgumu uzņemt viņu Latvijas Karaskolā. To Jānis beidz kā leitnants 1940. gada 27. jūlijā. Tas ir pēdējais Latvijas Karaskolas izlaidums pirms Latvija zaudē savu neatkarību.
- gada septembrī brigādi izformē un inkorporē sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijā, atsevišķajā motorizētajā prettanku lielgabalu bataljonā ar dislokāciju Slokā. Jānis ir vada komandiera palīgs. Decembrī viņu nozīmē par Slokas pamatskolas vecāko klašu militāro apmācību (zēniem) skolotāju, slēpošanas instruktoru.
- gada janvārī Celmiņu nozīmē uz tanku korpusa apkarošanas kursiem Tukumā.
- gada pirmajā pusē Jānis ar labu paziņu palīdzību, līdzdarbību un līdzekļiem iegādājas zvejas laivu. Sameklē divus jūras braucējus zvejniekus. Mazā ciemā starp Roju un Upesgrīvu noorganizē apmetni (bāzi). Laiva no Rīgas devās uz Ventspili, neiebraucot ostā, jo vācieši ostu stipri uzraudzīja. Laiva gaidīja ārpus ostas vakara krēslā, it kā zvejojot, apm. 1 km no bākas uz Liepājas pusi. Droši, jauni vīri, studenti, draugi, kuriem draudēja mobilizācija, represijas ostas malā sakāpa divās airu laivās ar 4 airētājiem un tumsas aizsegā sasniedza ostas vārtus, lēnām gar moliem izslīdēja jūrā, sasniedza gaidošo motorlaivu.
- gadā Jānis kopā ar sievu dodas uz Ameriku. Dzīvo Vašingtonā, pēc tam Ņujorkā. Jāņa un dzīvesbiedres ceļi šķiras.
- gadā iegūst ASV pavalstniecību. Strādā, pašmācības ceļā studē dažādas mākslas; ir interjera arhitekta palīgs. Daudz ceļo. Iekārto, apmeklē interjera izstādes, darbojas ar visu mūsdienīgo un aktuālo lietišķās mākslas un dizaina jomā. Kolekcionē mākslas priekšmetus, gleznas, porcelānu, gravīras, sudrablietas. Uzceļ personīgo māju.
- gadā iepazīstas ar pievilcīgu holandieti. Jānim izdodas pirkt un pārdot antikvārus priekšmetus. Viņš reģistrē Holandē firmu.
- gadā Jānis pirmo reizi pēc garajiem prombūtnes gadiem iebrauc Rīgā. Viņa nodoms – pa vasaru dzīvot Latvijā, būvēt māju un dzīvi pēc savas gaumes.
- gadā pieprasa Latvijas pilsonības atjaunošanu. Latvijas pasi saņem 1995. gadā.
- gadā kopā ar māsu Vācijā aktīvi strādā daudzbērnu ģimeņu meklēšanā un pabalstīšanā.
- gadā izdeg māja ASV. Sadeg lielākā daļa no Jāņa mākslas kolekcijas. Un viņš pašrocīgi raksta: “No jumta jau nelecu, saņemos un turpinu dzīvi Latvijā. Man ir laba veselība. No gaisa tā jau nekrita… Un es kā īsts eiropietis pārvaldu 5 valodas…”
- gadā Jānis Celmiņš iestājas Latviešu virsnieku apvienībā (LVA).