Oskars Baltputnis

Pēdējais Latvijā dzīvojušais Daugavas Vanagu dibinātājs,
Atzinības krusta kavalieris virsniekvietnieks Oskars Baltputnis
Aizsaules pulkos
Elegantā un staltā virsniekvietnieka Oskara Baltputņa mūža gadu gājuma stāsts varētu piepildīt pabiezu grāmatu. Vienmēr darbīgs, mērķtiecīgs, protot soli pa solim īstenot iecerēto, visu savu apzinīgo mūžu bijis sabiedriski aktīvs neatkarīgas Latvijas valsts patriots. 1945. gadā karagūstekņu nometnē Cēdelgemā, Beļģijā, piedalījies organizācijas Daugavas Vanagi (DV) dibināšanā. Šogad 8. jūlijā šīs organizācijas mūža biedrs ar DV Zelta nozīmi pie žaketes atloka iesoļotu mūža 94. gadskārtā. 40 gadus vadījis Daugavas Vanagu Hamburgas nodaļu, bijis Daugavas Vanagu Vācijas valdes Kultūras nodaļas vadītājs. Pēc atgriešanās Latvijā ‒ aktīvs DV majora Ernesta Laumaņa nodaļas biedrs. Tādu kopš 1993. gada Oskaru Baltputni pazīst, mīl un ciena Latviešu virsnieku apvienība (LVA).
Oskars dzimis 1921. gada 8. jūlijā Vecpiebalgā kā trešais, jaunākais, bērns. Bez Oskara ģimenē uzaugušas divas vecākās māsas. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene dzīvojusi Daugavgrīvā, kur mantota vectēva ģimenes māja. Tajā vecāki atvēruši pārtikas preču veikalu, un saimniekojot skolojuši bērnus, veidojuši dzīvi.
Pamatskolu Oskars beidzis Bolderājā. Mācījies Rīgas pilsētas amatniecības skolā; no 1938. gada līdz 1942. gadam – Raiņa vakara ģimnāzijā. 1942. gadā iestājies Latvijas Universitātes Dabas zinātņu un matemātikas fakultātē, dabas zinātņu nodaļā. Otrā pasaules kara apstākļu dēļ studijas palikušas nepabeigtas.
Jau agrā jaunībā Oskars sācis darba gaitas – vispirms vecāku pārtikas veikalā, pēc tam Rīgas metāla amatnieku koppārdošanas kooperatīvā.
Otrais pasaules karš izkaisīja Oskara tuviniekus – pēc kara beigām vecāki un jaunākā māsa dzīvojuši Austrālijā; vecākā māsa – Kanādā. Tagad visi miruši.

- gada 1. jūlijā Oskara Baltputnis kopā ar citiem ģimnāzistiem brīvprātīgi pieteicās sargāt Rīgas tramvaju depo. Pēc tam – Bolderājā piedalījās kapteiņa Pētera Vīlipa vadītajā pašaizsardzības grupā Daugavgrīvas cietokšņa un Mangaļsalas apsardzībā; vēlāk ‒ 277. bataljona robežapsardzības uzdevumos Latgalē. Ar 1942. gada 1. maiju viņa rota tika pārskaitīta Latviešu leģiona 19. divīzijā.
- gada novembrī Apriķu pamatskolas un vēl piecu Aizputes novada skolu skolnieki un skolotāji, arī apkārtnes iedzīvotāji, ar cieņu un interesi klausījās sirmā, iznesīgā virsnieka stāstījumu par karā piedzīvotajām epizodēm un nepieciešamību jaunības gados izkopt sevī pienākuma un atbildības apziņu pret savu valsti, mācīties, sportot, augt veseliem un gudriem, kļūt par darbīgiem un atbildīgiem savas tautas un valsts sabiedrības locekļiem. Pēc šīs tikšanās O. Baltputnis saņēma gan Apriķu pamatskolas, gan Aizputes novada pašvaldības sirsnīgu pateicību.